Zobs jāekstrahē, ja
• rentgenogrammā redzams, ka šī procedūra ir nepieciešama;
• zobam ir III pakāpes kustīgums – parodontozes gadījumā;
• “gudrības zobam” nav vietas zobu rindā vai tas ir bojāts, jo, kā pierāda prakse, šo zobu sakņu kanālu ārstēšana tomēr beidzas ar ekstrakciju;
• zobs atrodas ārpus zoba rindas, un tā dēļ rodas kariess blakuszobos un iekaist smaganas, jo zobi ir saspiesti.
Pastāv arī varbūtība, ka nepieciešams izraut kādu zobu pirms protezēšanas, lai protēze izskatītos estētiskāk un labāk funkcionētu.
Nereti pacients sāpošo zobu vēlas izraut, nevis ārstēt. Šāds lēmums ir jāapsver, jo radušos tukšumu zobu rindā vēlāk jāaizpilda, ieliekot protēzi. Citādi iespējama žokļa locītavas un kaula deformācija, ko novērst reizēm ir daudz grūtāk.
Ja zobs tomēr ir jārauj, tas jādara zobārstniecības kabinetā vai klīnikā. Pirms veicamās “operācijas” ārsts obligāti jāinformē par savu veselības stāvokli, slimībām, medikamentiem, kādus lietojat. Ja slimojat ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību, diabētu, kā arī pēc infarkta obligāti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo, iespējams, būs papildus jālieto kāds medikaments vai jāmaina tā deva, kā arī jāveic asins analīze. Šiem pacientiem zoba ekstrakcija jāveic klīnikā vai stacionārā, lai vajadzības gadījumā varētu sniegt neatliekamu palīdzību.
Ekstrakciju parasti veic vietējā anestēzijā, tas ir, nejutīgumu panāk, injicējot ap izraujamo zobu anestēzijas līdzekli. Parasti ar to pilnīgi pietiek. Vispārējo anestēziju lieto, ja ārsts uzskata, ka tā ir nepieciešama. Arī šādā gadījumā ekstrakcija jāveic speciāli aprīkotā zobārstniecības kabinetā vai stacionārā.
Bieži pacientu uztrauc izskats pēc priekšzoba izraušanas. Var izgatavot nelielu zobu aizstājošu protēzi, ko uzreiz pēc ekstrakcijas ieliek tukšajā vietā un lieto, līdz brūce ir sadzijusi un zobs tiek aizstāts ar vairāk atbilstošu protēzi.
Pēc zoba izraušanas pilnīga izveseļošanās nenotiek kā pēc burvja mājiena. Ir jāpaiet laikam, iekams izveidojas jauni kaulaudi un sadzīst gļotāda. Dažas dienas var būt neliels pietūkums un ir jālieto pretsāpju līdzekļi. Bez ārsta norādījuma antibiotikas gan nevajadzētu lietot.
Pēc zoba izraušanas jāēd viegla barība, jāizvairāsēst karstu vai ļoti aukstu ēdienu. Bieži, baidīdamies traumēt smaganas, pacienti vairākas dienas netīra zobus. Tiek panākts pretējais – no aplikuma un ēdiena atliekām iekaist ekstrahētā zoba vieta. Būtu jāizvairās spēcīgi skalot muti, jo tā var atraut izveidojušos asins recekli, kas kā aizbāznis nosedz zoba ligzdu un pasargā jutīgās kaula malas. Ja tā tomēr ir noticis, jādodas pēc palīdzības uz zobārstniecības kabinetu.
Nav arī vēlams izrautā zoba vietu sildīt vai apmeklēt pirti, lai brūce nesāktu atkārtoti asiņot. Cilvēkiem, kas cieš no hipertonijas, šai laikā biežāk jāmēra asinsspiediens, tā paaugstināšanās arī var izraisīt asiņošanu.
Pēc divām trim dienām izrautā zoba vietu var viegli skalot ar antiseptiskiem zāļu novārījumiem, kā arī apziest ar propolisu eļļā vai smiltsērkšķu eļļu, vai kādu citu brūces dzīšanu veicinošu dabas produktu. Ja pēc ekstrakcijas tomēr ir radušies sarežģījumi, dodieties pie ārsta, nevis mēģiniet tos novērst saviem spēkiem.